Menu:

- Bagātība neatbrīvo mūs no rūpēm, - tā tikai nomaina vienas rūpes ar citām.
/Mišels de Monteņs/

Jaunākie raksti:

arrow Iet līdzi laikmetam
arrow Filantropija
arrow Ceļojums un ci gun prakse Krimā
arrow Māras zeme
arrow Stresa analīze
arrow Sakrālā medicīna
arrow Prāta rotaļas
arrow Vienots veselums
arrow Biorezonanses likums
arrow Darbs ar ēnu
arrow Tēzes
arrow Mīlestības alķīmija
arrow Gaismas ķermeņa veidošana
arrow Esmu atnācis mājās
arrow Bagātība nāk caur devību, svētība caur pateicību
arrow Saruna par Māti Nāvi
arrow Smadzeņu pusložu darbība
arrow Sava kalna virsotne jāsasniedz pašam

Pasakas:

arrow Alkatība
arrow Bailes un Agilons
arrow Par zelta zivtiņu
arrow Dāvana Agnesei
arrow Dāvana Annai

Kursi un apmācības:

arrow Kursi "Sevis apzināšanās mācība"

 

ill titleKursi "Sevis apzināšanās mācība"

Ko var atrisināt šajās nodarbībās?
Kā dzīvot bez stresa
Kā būt neatkarīgam un brīvam no dažādas enerģētiskās iedarbības
Kā būt veselam, dzīvespriecīgam
Kā iepazīt sevi, apzināt savas spējas un talantus
Kā gūt piepildījumu intīmajā dzīvē un satikt īsto
Kā dzīvot bez ciešanām

Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko!
Tādu uzdevumu saņēma jauneklis, kad ķēniņmeitas rokas tīkotājs bija ticis galā ar citiem smagiem pārbaudījumiem. Pēdējā uzdevumā nevar izlīdzēties ne ar zeltu, ne tituliem, ne viltu, te vajadzīgas īpašas, viedas zināšanas un liela mīlestība.
Tātad gudrais valdnieks zināja, kādu uzdevumu dod un arī kā to var izpildīt. To zināja arī daiļā princese, jo spēja slepus palīdzēt sev tīkamam preciniekam. Jauneklis šo uzdevumu veica godam.
Cik Latvijā ir tādu jaunekļu, kas nojauš, par kādu darbu pasakā ir runa?
Teju katra meitene vēlas būt princeses un gaida bruņinieku uz balta zirga? Bet vai viņas līdzīgā situācijā spētu palīdzēt savam izredzētajam?
Kas tās bija par zināšanām, ko pielietoja valdnieks, princese un viedais jauneklis? Vai tas ārēji neredzamais, bet izšķirošais spēks pieejams tikai izredzētajiem pasakās?
Bērnībā lasītā pasaka liek domāt par šādiem un līdzīgiem jautājumiem.

Kā jūtas cilvēks šajā atklājumu laikmetā?
Zinātne straujiem soļiem tuvojas tai robežai, par kuru pasakās runā kā par brīnumu. Pasaules uzbūvi var aplūkot dažādi:
Zinātniskā pieeja – tā balstās uz dažādu ierīču un aparātu izgudrošanu, eksperimentu u.c. metodēm, lai izskaidrotu dabas un visuma likumsakarības.
Mistiskā pieeja – ticība kādas reliģijas vai autoritātes izteiktajiem apgalvojumiem. Īpaši, galvu nelauzot, nodot sevi Dieva rokās.

Ir arī trešais ceļš, kuru esmu izvēlējusies un aicinu pulkā arī citus, kuri domā tāpat.
Pašizziņa – cilvēks iepazīst pats sevi, savu organismu, apzināti izzina pasauli uz personīgās pieredzes pamata. Paplašina savu apziņu, attīsta intuīciju, lieto zemapziņu savas veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Izprot dabas un kosmosa likumus, jo kļūst par tā sastāvdaļu.
Piemēram, saulespuķe trīs pieeju redzējumā.
Zinātniskās pieejas piekritēji izpēta, kā tā aug, vairojas, no kā sastāv ziedi, augļi, sēklas, kā darbojas zieda, stumbra, saknes, lapu u.c. šūnas. Noskaidro, kādas ēteriskās eļļas rada smaržu – tātad izjauc ziedu pa sastāvdaļām. Vēlāk iemācās to klonēt, pavairot, pārveidot utt.
Mistiskā pieejas piekritēji pielūgsmē noliec galvu Dieva priekšā par viņa radīto skaistumu, bet nelauza galvu par to kā saulespuķe jūtas, ko zieds mums vēsta vai no kā brīdina.

Pašizziņas ceļa gājēji mācās paplašināt apziņu, bezgalīgā mīlestībā, bijībā un atvērtībā saplūst ar saulespuķes informatīvo lauku, izjūt kā tā no zemes smeļ spēku, barības vielas, kā tās šūnās veidojas smaržas, kā tās zieds atveras saulei, nozied un nes ražu. Viņš spēj pēc savas brīvas gribas justies kā augs, koks, visums un līdz ar to zina visu par katru no tiem, pašu ziedu nenopostot.

Cilvēku rīcība krīzes situācijās
Vieni meklē palīdzību ārpusē. Visticamāk savās likstās vaino citus cilvēkus, kas neizbēgami noved pie aizvainojuma, sāpēm, konfliktiem. Droši vien ilgi pārcilā atmiņās katru detaļu, tādejādi mokot pats sevi. Varbūt ļoti enerģiski iesaista apkārtējos savu problēmu risināšanā un atkal vaino citus, ka tie nerīkojas pēc viņu prāta.
Otri paļaujas uz Dievu un nereti pat vaino Dievu savās neveiksmēs.
Trešie iedziļināsies sevī, meklē notikuma iemeslus sevī un gūto pieredzi izmanto jaunu ideju, savstarpējo attiecību modeļu realizēšanā.
Cilvēkam vienmēr ir brīva izvēle, pa kuru no šiem ceļiem iet; galvenais ir rezultāts – dzīvot harmonisku un pilnvērtīgu dzīvi, būt apmierinātam ar sevi un sabiedrību.

Izglītības sistēma
Mūsdienu izglītības sistēma balstās uz zinātnisko pasaules uztveres pieeju; loģisko prātu, racionālu analīzi un sintēzi. Par to atbild kreisā smadzeņu puslode. Turpretī labā smadzeņu puslode darbojas citā ritmā un atbild par intuīciju, māksliniecisku skatījumu, dažādiem talantiem un spējām.

Mūsdienu skola
Skolā bieži novēro agresivitāti un varmācību, kuras priekšā nolaižas rokas, jo ne skolotājam, ne vecākiem nav efektīvu metožu, ko pretstatīt tām. Bez tam skolotājam parasti ir tik liela slodze, ka arī bez visa tā viņš atrodas uz spēku izsīkuma robežas. Prasības aug!
Rezultātā skolotājs vienkārši norobežojas no problēmas, atstāj visu pašplūsmā. Šāda nostādne nesniedz gandarījumu, veidojas plaisa starp skolotāju un skolēnu, valda savstarpējas neuzticēšanās gaisotne, nesaprašanās, lieka spriedze. Gan bērnam, gan skolotājam grūti rast risinājumu, jo būtībā abi ir vienādā situācijā – nesaprot notiekošo.

Skolotājs esošās slodzes apstākļos
Dzīve pierādījusi, ka īstu palīdzību var sniegt vienīgi harmoniska personība ar augstiem garīguma un cilvēcisko vērtību kritērijiem. Mūsdienu sabiedrību vairs nevar apmānīt ar veiklu manipulēšanu ar svešvārdiem un teorijām. Par to runā arī žurnāls "Skolotājs” 2004.g. Nr. 1 rakstā „Vērtību programmas veidošana skolā” 26.- 29. lpp. Nevar atveseļot sabiedrību kopumā, ja nav parādīts ceļš, kā katram indivīdam sakārtot sevi. Ir pienācis laiks skolā ienest garīgumu. Ļoti labi ir tas, ka ar šo gadu pie mums mācīs ētiku vai ticības mācību.

Situācija Latvijas ģimenēs
Latvija ieņem pirmo vietu pasaulē šķirto laulību skaita ziņā. Parasti vainu noveļ uz smago ekonomisko situāciju, valdību utt. Taču pasaules pieredze rāda, ka ģimenes stabilitāte nav atkarīga tikai no ekonomiskās situācijas. Katrai tautai ir savas tradīcijas, savi morāles kritēriji un arī klupšanas akmeņi. Arī vecāki daudzās situācijās jūtas bezspēcīgi, sadzīvē ienāk tādas lietas kā dažādas atkarības: spēļu automāti, dators, uzbudinošas vielas u.c.

Lai cilvēks būtu harmoniska personība, abas smadzeņu puslodes jānoslogo vienādi. Tikai tad cilvēks jutīsies laimīgs, ja vienādi baudīs dabas skaistumu, mūziku, mākslu un tikpat veiksmīgi risinās matemātiskus uzdevumus, veidos karjeru, biznesu, savstarpējās attiecībās balstīsies uz mīlestības, cieņas un sapratnes pamata. Bieži konflikti veidojas ne tāpēc, ka kāds ir slikts, bet tāpēc, ka mēs pārprotam viens otru.

Tātad cilvēkam ir jāmāk iejusties otra ādā, pieņemt viņu, izprast otru tāpat kā to saulespuķi - nenoplūcot, nenodarot tai sāpes.
Pārsvarā cilvēkiem ir aktīvs dzīvesveids, taču viņi nespēj relaksēties. Tas ir daudzu nelaimju sākums, jo izjauktais līdzsvars agrāk vai vēlāk grauj ne vien smalkā ķermeņa struktūru, bet arī fiziskā ķermeņa veselību. Un kas ir sevišķi būtiski – nogriež ceļu Gara spēkam, iekšējai miera un laimes sajūtai. Mēs taču visi vēlamies būt laimīgi un dzīvot bez ciešanām!

Vai to var iemācīties? Vai var iemācīties dzīvot bez stresa saskaņā ar sevi un visumu? Kā gan to lai uzzina, ja nemēģina to sasniegt? Ir lietas, ko var mācīties visu mūžu, un galvenais - tās noder visu mūžu un visās profesijās.

Līga Kolneja. e-pasts:kolneja@inbox.lv mob.t. 29 129622