Menu:

- Pieredze ir apzīmējums, ko katrs piešķir savām kļūdām.
/O.Vailds/

Jaunākie raksti:

arrow Iet līdzi laikmetam
arrow Filantropija
arrow Ceļojums un ci gun prakse Krimā
arrow Māras zeme
arrow Stresa analīze
arrow Sakrālā medicīna
arrow Prāta rotaļas
arrow Vienots veselums
arrow Biorezonanses likums
arrow Darbs ar ēnu
arrow Tēzes
arrow Mīlestības alķīmija
arrow Gaismas ķermeņa veidošana
arrow Esmu atnācis mājās
arrow Bagātība nāk caur devību, svētība caur pateicību
arrow Saruna par Māti Nāvi
arrow Smadzeņu pusložu darbība
arrow Sava kalna virsotne jāsasniedz pašam

Pasakas:

arrow Alkatība
arrow Bailes un Agilons
arrow Par zelta zivtiņu
arrow Dāvana Agnesei
arrow Dāvana Annai

Kursi un apmācības:

arrow Kursi "Sevis apzināšanās mācība"

 

ill titleKatram sava kalna virsotne jāsasniedz pašam

Mūsdienās austrumu kultūra arvien vairāk mijiedarbojas ar rietumu kultūru. Pie mums no austrumiem atnāk garīgās prakses tehnikas, kas gadu tūkstošiem tika turētas noslēpumā. Kāpēc tieši tagad?

Iemesls ir vienkāršs, kad skolnieks ir gatavs, skolotājs ierodas. Mūsu sabiedrībā jau ir daļa cilvēku ar pietiekoši augstu apziņas līmeni, kas spēj novērtēt un uzņemties atbildību Visuma un civilizācijas priekšā par tām spējām, ko atver šīs garīgās prakses tehnikas.

Kas ir cigun?

Tiešā tulkojumā no ķīniešu valodas Ci – enerģija, Gun – darbs. Reizēm gun pieņem kā saīsinājumu no gunfu (kunfu), kas nozīmē laiks un telpa. Varētu teikt, tā ir dzīves māksla, kā būt veselam, gūt panākumus, būt enerģētiski stabilam un aizsargātam. Ja runātu kristietības terminos, varētu teikt, ka tā ir sadarbošanās ar Svēto garu, jo Ci ir Svētais gars darbībā. Sākumā cilvēks iemācās sajust enerģijas plūsmu savā ķermenī, tad, vadīt un uzkrāt. Pamazām it kā notiek saplūšana ar dabu, Universu, Dievu, kā rezultātā iestājas miers, harmonija, veselība. Kristietības terminos runājot, tā ir salīdzināšanās ar Dievu.

Zināšanas par šo mākslu bija arī latviešu viedajiem, viņi bija ļoti gudri, jo šo mākslu skaidroja līdzībās, lai katrs saprot atbilstoši savam apziņas līmenim:
Avotā guni kūru, caur akmeni dūmi kūp,
Caur Mēnesi diegu vēru, tur zied zelta purenīši ...
Dieviņš taisa zelta sētu apkārt dižu ozoliņu,
Cirta čūska, dzēla bite, ne zariņis nedrebēja...

Cilvēks nevar bezgalīgi dzīvot pēc citu izveidota parauga, patiesā būtība agrāk vai vēlāk grib izpausties. Pusaudzes gados kādā fantastiskā literatūrā izlasīju, ka no citas pasaules ar NLO ierodas ārsts, kas dziedina ar skatienu. Biju pārliecināta, ka tā var, nezināju kā. Pateicoties cigun, tagad zinu, kā to dara. Kad Bībelē izlasīju kā debesīs pacēlās Elija, neatstājot aiz sevis fizisko ķermeni, pārvēršot to gaismā, zināju, ka to var, nezināju - kā. Saviem bērniem vienmēr jokojot esmu teikusi, ka negribu, ka viņiem būtu jārūpējas par manu kapu vai pelnu urnu, ka gribu sasniegt tādu apziņas līmeni, lai varu dematerializēt fizisko ķermeni, sasniegt apgaismību. Ticēju, ka tā var, nezināju kā. Vairāk vai mazāk apzināti, jau pusaudzes gados esmu uzstādījusi visaugstāko mērķi, ko cilvēks uz Zemes var izvirzīt – sasniegt Kristus apziņu jeb apgaismību. Galvenais, ka vienmēr ir bijusi iekšēja pārliecība, ka to var izdarīt, tikai nezināju kā. Tā arī šī iekšējā ticība mani ir virzījusi. Tagad zinu kā to var izdarīt, bet nezinu vai būs lemts. Tā kā esmu saņēmusi iniciāciju arī no budistu lamas, kur testa veidā pārbauda rezultātus, zināmi panākumi ir, jeb sauksim to par mazo apgaismību.

Agrāk vai vēlāk katram cilvēkam ir jāizdomā, kas viņam ir prioritāte, dzīvot kā notikumu vergam vai sākt savu dzīvi veidot pašam. Esmu pamanījusi, ka tas, ar ko nodarbojos gadus 10 atpakaļ, un par ko tiku saņēmusi apkārtējo nesapratni, nopēlumu, kļūst par parastu lietu šodien. Tā bija, kad mācījos otrā augstskolā, tā bija, kad mācījos maģistrantūrā. Toreiz kolēģi teica: kāpēc to dari, alga no tā nemainās, tev nav naudu kur likt? Tagad paši vai nu mācās vai jau beiguši maģistrantūru, tā kļuvusi par nepieciešamību. Vairs nebrīnos, ka mani nesaprot, jo redzu, ka eju gadus 5 – 6 sabiedrībai pa priekšu. Zinu, ka nepaies ne 3 gadi un cilvēku lielākais vairums sapratīs, ka saglabāt veselību, nostiprināt imunitāti un garīgi pilnveidoties ir vienkāršāk, lētāk un patīkamāk nekā tonnām rīt tabletes. Ne uzreiz bija cigun.

Ar cigun iepazinos 1998.gadā. Nopietna prakse sākās pēc tam, kad Rīgā no Ķīnas ieradās un deva savu iniciāciju ciguna skolotājs – meistars Sjui Mintans. Zināma garīgās prakses pieredze man jau bija; lasīju Bībeli, meditēju, biju apmeklējusi Indijā Sai Babu, pabijusi Himalajos pie vienīgā dzīvā Svami Vivekanandas tiešā skolnieka Guru ar 29 vārdiem (diemžēl nevienu no tiem neatceros) Šivas alā. Cigun ir gadu tūkstošos atstrādāta un stabila tehnika, ar kuru pasaulē nodarbojas tūkstošiem cilvēku, lai atvērtu spējas un iepazītu sevi. Es neapgalvoju, ka tas ir vienīgais ceļš uz augstāko apziņu, veselību un harmoniju, bet man tas der, jo dod pilnīgu brīvību bez atkarības no citiem cilvēkiem, reliģijas u.c. piesaistēm. Izmantojot šo mākslu, starp cilvēku un Dievu starpnieku nav, skolotājs parāda metodi, tālākais paša rokās - cik tālu gribi iet, tik ej, kādu virsotni izvēlies, tik augstu uzkāpsi.

Tad, kad jau biju Šaolin klosterī, sapratu, ka citādāk nemaz nevarēja būt. Man nācās izdarīt izvēli - nopirkt skaistu, sarkanu mašīnīti (jau biju noskatījusi) vai braukt mācīties, jo tas ir dārgs prieks. Es kārtējo reizi izvēlējos mācības. Bija fiziski grūti, kāpšana kalnos, meditācijas un prakse stundām ilgi. Vieglāk kļuva, kad ieslēdzās dimanta kristāla enerģētiskā sistēma (tā ir tik smalka enerģija, ka sākas atomu kodola dalīšanās un sākas neitronu plūsma asinīs, limfā, nervu sistēmā), pārstājām ēst un 10 dienas barojāmies tikai enerģētiski. Tā ir pasakaina sajūta, kad ķermenis un aura smaržo pēc lotosiem, orgāni sāk izstarot gaismu, ar katru elpas vilcienu uzņem enerģiju no kosmosa un dabas. Tiesa pirms tam jāsadraudzējas ar nāvi, lai nebūtu bail un viegli varētu izvadīt no ķermeņa atmirušo šūnu sadalīšanās produktus. Viena lieta ir runāt par nemirstību, dvēseles ceļojumiem, otra lieta, kad skolotājs pasaka: „Izdomājiet, ko jūs šeit gribat iegūt. Jūs esat kā ābele, es kā dārznieks. Lai ābele nestu labu ražu, dārzniekam tā jāveido. Izvēlieties, ko gribat, lapas vai ābolus. Ja gribat ābolus, es jūs cirpšu. Būs grūti.”

It kā biju gatava uz visu, bet nekad nedomāju, ka šajā dzīvē nāksies iemācīties kaut ko tādu; mūs mācīja kā padarīt savu miesu nemirstīgu.
Cigun zināšanu nodošana notiek 3 pakāpēs:
1. Skolotājs parāda kā praktizēt, skolnieks atkārto, kamēr sanāk;
2. Skolotājs palīdz, lai sanāk ātrāk;
3. Skolotājs iedod gatavas zināšanas, kad vajag, lieto, pats brīnies, ka to prot.

Ķīnā Sju Mintans lietoja 3. metodi, jo tur pati vieta, tempļi, klosteri, kalni, alas, kur nemirstīgie atrodas samadhi stāvoklī, garīgie skolotāji, senči palīdz viņam. Čžun Juaņ Cigun ir 2 novirzieni: medicīniskais ciguns un prasme nodot zināšanas pa tiešo. Mums bija jāizvēlas, kuru metodi apgūt pamatīgāk. Es izvēlējos spēju nodot zināšanas, jo esmu skolotāja un man lielāku gandarījumu sagādā tas, kā cilvēki atveras, iepazīst sevi, kā viņos uzplaukst spējas un talanti. Ja uz Indiju braucu galvenokārt aizsardzības dēl, jo man traucēja dzīvot tas, ka redzu smalko pasauli, slimības, visādas būtnes, tad tagad mans mērķis bija apgūt veidu kā pilnībā pārvaldīt fizisko miesu un palīdzēt citiem cilvēkiem apzināt sevi, savus talantus, kā sagatavot miesu dvēseles iziešanai un apmācībai ārpus ķermeņa. Būtībā mūs mācīja ieiet un iziet no samadhi stāvokļa. Lieki teikt, ka neko no tā nevar iemācīties no grāmatām ne no tāda cilvēka, kurš pats to nepraktizē.

Ārēji nekas nav redzams, mēs visi stundām sēdējām un strādājām iekšķīgi ar savu dvēseli, garu. Mācīja kā sadalīt dvēseli, lai var vienlaicīgi atrasties vairākās vietās, nodot zināšanas un palīdzēt cilvēkiem neatkarīgi no attāluma. Mācīja kā dvēseli pārvietot laikā un telpā, izvadāja pa augstākajām un zemākajām pasaulēm. Ja pirms brauciena uz Indiju baidījos no visādām neredzamās pasaules būtnēm, un Himalajos man parādīja, ka nav ne laba, ne ļauna, viss ir viens, tad Ķīnā nācās izturēt vairākus testus un pārbaudes no smalkās pasaules skolotājiem un būtnēm, cik augstā apziņas līmenī esmu, vai esmu cienīga saņemt zināšanas. Izlikšanās ir izslēgta, sevi nevar piemānīt. Bija arī smieklīgi brīži, kad smalkā pasaule mani vienkārši izāzēja, lai nekļūstu iedomīga. Sīkāk nevēlos runāt, jo tas ir subjektīvi. Kas sevišķi patika Šaolin klosterī?

Daba un kalni, tas gan vizuāli, gan enerģētiski ir kaut kas fantastisks. Protams, apbrīnas vērti ir paši cilvēki, mūki un puisēni, kas mācās šajā klosterī. Kā jau klosterī, dienas kārtība bija stingri noteikta; 5.30 rīta rosme, tad brokastis, rīta prakse, pusdienas, pāris stundas atpūta un vakara cēliens. Kad pārstājām ēst, palika vairāk brīva laika un, spītējot 30- 40C karstumam, devāmies kalnos, lai apskatītu pagodas, tempļus, enerģētiski un informatīvi svarīgas vietas. Esmu redzējusi budistu tempļus citās zemēs, bet, kad uzkāpu 5 Imperatoru kalna augstākajā virsotnē, tur bija pārsteigums. Mums teica, ka kalna virsotnē ir templis imperatoram, kurš sasniedzis Budas apziņu. Līdz templim pabijām alās, kur dzīvojuši vairāki nemirstīgie. Vienā alā bija statuja ar cilvēka tēlu, kuram uz galvas ir ragi. Tātad ir bijuši tādi cilvēki. Cik atceros no Aizrobežu mākslas muzejā redzētā, tādi ragi uz galvas bija arī Mozum. Beidzot nonācām Budas apziņu sasniegušā Imperatora templī... tā izrādījās SIEVIETE BUDA!

Kur tad mīti par austrumu sieviešu apspiestību un atpalicību? Ķīnā vispār sieviete tiek vērtēta augstāk nekā pie mums, jo ir dzīvības devēja. Kunfu un citas kaujas mākslas pārvalda arī sieviešu klosteru mūķenes. Bez tam daoistu klosteros mācīja arī mīlas mākslu, kas nevis bremzē, bet virza garīgo attīstību. Tieši daoisti radīja un atstāja mantojumā garīgās prakses tehniku, kas miesu padara nemirstīgu. Kad man parādīja informāciju, kā tiek uzturēta miesa, no izbrīnās iesaucos; kā cilvēks iemācījās nomirt? Tas gan nenozīmē, ka spēju pati to demonstrēt, apziņā pārāk iesēdušies vecie uzskati. Ja budistu mūki ievēroja celibātu, daoistiem netika izvirzītas šādas prasības. Lielā cieņā ir arī konfuciānisms. Visi šie reliģiskie novirzieni pastāv blakus un cītīgi glabā tūkstošgadīgas tradīcijas. Tā ciguna metode, ko apguvām mēs, nav reliģiska, bet izmanto visu šo virzienu pieredzi.

Kur atrodas Šaoliņ klosteris?
Klosteris atrodas Ķīnas vidienē, Henaņas provincē, kalnu ieskautā ielejā. Šaoliņ ieleja tiek dēvēta par Ķīnas pērli, jo devusi pasaulei izcilus garīgos skolotājus, tur zināšanas apguvuši vairāki imperatori. Klostera teritorija aizņem lielu platību un tiek apsargāta. Lai mēs tur varētu uzturēties, saņēmām studentu apliecības, kas noderēja kā caurlaides. Tagad skaitos šī klostera studente. Klosteris atrodas ielejā, ko ietver 8 virsotnes, 5 augstākās virsotnes sauc par Pieciem Imperatoriem un tauta klanās tām kā dievam, jo tur klintīs atrodas tūkstošgadīgi daoistu un budistu tempļi, mūku apbedījumu vietas, alas, kurās apgaismotie atrodas samadhi stāvoklī. Visi tempļi darbojas un tos apsargā mūki, kuri slaveni visā pasaulē ar savu kunfu kaujas mākslu.

Tas ir neaizmirstams skats, kad 5. 30 no rīta tūkstošiem klostera audzēkņu vecumā no 5 līdz 18 gadiem skrien 5 km rīta krosu. Nevis kā katrs var, bet, sadalīti pēc auguma kvadrātos pa 20, vienā ritmā un solī, skandējot mantru un uzmundrinoši sasaucoties. Man, lai uzkāptu kalnā, kura virsotnē atradās Damo ala, vajadzēja sākumā stundu, vēlāk 40 min., šie puiši tur uzskrien 20 min., bet lejā nāk uz rokām. Tādu fizisko sagatavotību un enerģijas pārvaldīšanu neesmu redzējusi nekur.
Kad viņi demonstrēja spējas, nepieskaroties, ar enerģiju, caursist metālu, stiklu, ar plaukstu skaldīt ķieģeļus u.c., pārņēma jocīga sajūta par baltās rases bezspēcību. Ja vēl atceramies, ka dzimst aizvien vairāk slimu bērnu, jaunieši kļūst atkarīgi no alkohola, narkotikām u.c. redzu, ka mums līdz sāpēm ir vajadzīga garīgā atmoda. Cilvēkam ir vajadzīgs kāds augsts mērķis, uz ko tiekties, lai nezūd dzīves jēga. Austrumnieki šo mērķi nekad nav zaudējuši, mums tas jāiemācās no jauna.

Ko cigun saka par dziedināšanu? Pati ciguna prakse ir enerģijas sakārtošana, vadīšana, uzkrāšana, lietošana. Lai gan ciguns neprasa īpašu diētu, tomēr pamazām sakārtojas ēšanas paradumi, izmainās elpošana, rezultāts - spēcīga imūnsistēma. Medicīniskais ciguns māca kā strādāt, lai atveseļotu ķermeni un atsevišķus orgānus. To iemācās jau pirmajā pakāpē. Tālāk seko emocionāla atveseļošanās, prāta un intelekta treniņš, dvēseles un gara dziedināšana. To dara cilvēks pats, nepieciešamības gadījumā ar instruktora palīdzību. Ar laiku cilvēks spēj palīdzēt sev un citiem. Ciguna mērķis ir panākt, lai katrs ir vesels un gūst panākumus izvēlētajā jomā. Kā redzat veselība ir neizbēgams prakses rezultāts un tas ir pats mazākais, ko katrs var sasniegt.

Ja runā par dziedināšanu kā profesiju, prasības ir ļoti stingras.
Vispirms - kā var kļūt par instruktoru. Lai kļūtu par ciguna instruktoru, jābūt augstākajai izglītībai vienalga kādā jomā, jo ar zemu intelekta līmeni nevar sasniegt augstus garīgus mērķus. Jābūt praksei vismaz 4 gadu garumā un jādemonstrē līmenis atbilstoši 4. pakāpei; t.i. jāprot atdalīt daļu no savas dvēseles, lai var palīdzēt no attāluma, jābūt atvērtai garīgajai sirdij, jābūt emocionāli neitrālam, jāprot uztvert un saprast palīdzību un vadību no smalkās pasaules. Instruktors ir tikai kanāls - jo tīrāks, jo labāk. Jāmācās instruktoru kursos, jākārto eksāmeni, kurus vērtē ne vien komisija, bet Sju Mintans personīgi. Eksāmens sastāv no 3 daļām:

Pirmā daļa:
Darbs ar auditoriju, uzstāšanās ar teorētisku skaidrojumu, prasme saistīt klausītāju uzmanību un radīt labvēlīgu atmosfēru, humors.

Otrā daļa:
Vingrojuma demonstrējums cilvēku grupai, meistaram un komisijai. Tas tiek vērtēts 3 līmeņos:
• Fiziskais; cik precīzi darbojas ķermenis,
• enerģētiskais; kā vada, izstaro enerģiju, kādas kvalitātes enerģija,
• informatīvais, kādas domformas ir vai nav demonstrējuma laikā. Pats Sju Mintans nostājas zālē un ar 3. aci vēro demonstrējuma kvalitāti un kandidāta auru, spēku, nesavtību.
Šogad no 250 cilvēkiem sertifikātu saņēma aptuveni 80; iepriekšējā gadā no tāda pat cilvēku skaita nedaudz vairāk par desmit, jo tie, kas atradās zālē, sāka apskaust tos, kuri demonstrē vingrojumu uz skatuves. Meistars pārtrauca eksāmenu un pateica, ka, zālē sēdošie nav morāli gatavi strādāt ar citiem. Ja cilvēkam trūkst nesavtības un domu tīrības, tāds nedrīkst strādāt un nodot tālāk šo tehniku. Cilvēki jau nesaprot, ka ar zemu apziņas līmeni pakļauj riskam vispirms paši sevi, ka skaudība, alkatība kaitē paša dvēselei.

Trešā daļa: Pirmās pakāpes iniciācijas teorētiskais pamatojums, darbs datorrakstā apmēram 10 lappušu garumā.

Taču instruktors nav ārsts, viņš var palīdzēt, bet ne ārstēt. Vai ciguns var palīdzēt kļūt par augsta līmeņa dziednieku?
Domāju, ka jā. Ar cigunu, tāpat kā jogu vai citu tehniku, nodarbojas dažādu profesiju pārstāvji, tomēr ir zināma specifika. Agrāk vai vēlāk mostas aicinājums palīdzēt citiem cilvēkiem. Rodas tāda vienotība un mīlestība uz dabu, kosmosu, cilvēci, ka savādāk vienkārši nevar. Mīlestība dara brīnumus. Ciguns palīdz būt enerģētiski tīram, aizsargātam, nepārtraukti uzlabot enerģijas kvalitāti, garīgi augt, pilnveidot un iegūt jaunas spējas. Teiksim tā, tā ir darbošanās Dievā, nebeidzot brīnīties par tā radošo klātesamību un jaunradi. Katru dienu kaut kas notiek, tā ir brīnišķīga sajūta, būt mīlestības un spēka enerģijas caurstrāvotam. Bez tam, ir izslēgta iespēja aiziet maldu ceļus, jo tā ir klasika metode, nevis atvasinājums no kaut kā. Bez tam, ir dzīvs skolotājs, ar kuru privātie skolnieki var sazināties caur internetu.

Pēc austrumnieku uzskatiem, cilvēks sastāv no miesas, enerģijas un dvēseles (Gars). Tāpat tiek dalītas arī slimības: ir fiziskas kaites, enerģētiskas un garīgas. Katra slimība jāārstē atšķirīgi. Ja iedūrusies skabarga, iedarboties ar enerģiju vien būs par maz; tā vienkārši jāizvelk. Ja cilvēku moka depresija, nav jēgas runāt par augstām garīgām lietām, jo tā ir enerģētiska saslimšana, kas vēlāk skar endokrīno sistēmu un organismā sāk trūkt noteiktu ķīmisku vielu. Tāpēc depresiju var ārstēt no cēloņa - tas ir harmonizēt enerģiju, piepildīt cilvēku ar mīlestību, bet var dot antidepresantus, t.i. dot organismam trūkstošo vielu. Dziednieki pārsvarā strādā ar enerģiju, tradicionālā medicīna ar dažādiem preparātiem. Pilnīgi nav ne viens, ne otrs. Cilvēks jāārstē kompleksi.

Paša Sju Mintana nostāja attiecībā uz dziedināšanu ir ļoti stingra. Tiek prasīta kompleksa izglītība: Tradicionālā medicīna, homeopātija, akupunktūra un cigun (darbs ar enerģiju). Ir arī otrs ceļš; Dieva dāvāts talants, kad atveras tādas spējas, kad dziednieks vienkārši zina, kas jādara, jo viņam palīdz smalkā pasaule. Taču tas ir reti, piemēram, Vanga. Pati cigun prakse jau ir miesas, enerģijas un dvēseles dziedināšana. Valmieras grupā viena sieviete stāstīja, ka pēc 4.pakāpes iniciācijas pārgājusi epilepsija, ar ko viņa mocījusies gadiem. Atcerieties – enerģija ir Svētais gars darbībā; ja pareizi praktizē, cilvēks ir tiešā kontaktā ar Dievu, dziedināšana notiek pati no sevis. Ķīnā bija viena 76 gadus veca sieviete, kura pirms 6 gadiem sākusi nodarboties ar cigun, izārstējusi sevi, tagad pati kļuvusi par instruktori. Viņa Maskavā vada grupu nodarbības pensionāriem un gūst fantastiskus rezultātus.

Vai jūsu praksē ir bijuši gadījumi, fenomeni, kas pārsteidz ar savu oriģinalitāti?
Jā! Ne viens vien! Pie manis uz nodarbībām nāk dažādu profesiju pārstāvji, bet īpaši priecājos par skolotājiem un ārstiem, jo tie paši strādā ar cilvēkiem un parasti ir cilvēki ar augstu intelektu. Daži gūst fantastiskus rezultātus. Iedomājaties, kāds brīnums bija kādam mikroķirurgam, kad viņš pēc trešās acs atvēršanās sāka aplūkot savus iekšējos orgānus un spēja pētīt pats savu asiņu sastāvu, eritrocītus. Manā klātbūtnē viņš ieraudzīja vīrusu, kas bija izraisījis saslimšanu un kopīgi to novērsām. Protams, viņš nespēja tam noticēt. Iesaucās, tas nevar būt! Taču apstiprinājums ir veselība.
Garīgā attīstība palīdz pacelties pāri aprobežotībai un aizspriedumiem, zināšanām klāt nāk intuīcija, garīgā gudrība. Cilvēks sāk apzināties savas iespējas, rodas nebijušas perspektīvas!

Kā šī metode var palīdzēt parastam cilvēkam, kurš negrib ne dziedināt, ne iegūt īpašas spējas, bet grib būt vesels?
Manuprāt, visjaukākais ir tas, ka šai metodei nav vajadzīga nekāda iepriekšēja gatavošanās un nav nekāda vecuma ierobežojuma, bez tam visi vingrojumi ir fiziski viegli izpildāmi. Ārzemnieki to jokojot sauc par ķīniešu deju. Tas varētu iedrošināt vecāka gada gājuma cilvēkus. Jauniešus parasti iepriecina tas, ka nav reliģiska piesaiste un ir iespēja uzņemt daudz enerģijas no dabas, cilvēks ir neatkarīgs un brīvs, nostabilizējas emocionālais stāvoklis, ceļas pašapziņa un iekšēja spēka apziņa.

Katram motīvs ir savs, bet rezultāts viens:
- uzlabojas veselība,
- sakārtojas attiecības,
- katrs uzzina kaut ko jaunu par sevi,
- veidojas jauns draugu un paziņu loks,
- ir apgūts veids, kā palīdzēt sev un tuviniekiem u.c.

Kur interesenti var sīkāk uzzināt par Cigun metodi?
Interneta lietotāji informāciju atradīs šeit: http://www.qigong.ru
Fotogrāfijas par Šaoliņu: http://foto.inbox.lv/kolneja/Shao-Lin