Atsauksmes
Pēc semināra "Viņš un viņa"
Labdien!
Nodarbību informatīvā daļa bija interesanta, bet līdz galam man neizdevās visu to izprast un visā tajā iebraukt...
Spilgtākā 2 dienu darba sastāvdaļa, kā ierasts, man bija transformācija... Transformācijas laikam šobrīd ir tas, kas ļauj man iebāzt savu degunu aiz priekškara, kuram ikdienā cauri redzēt neizdodas. Visdrīzāk vadītāja un grupas kopējā enerģija paver manu redzēšanas un sajušanas spēju plašāk par ikdienas līmeni un ļauj man piedzīvot tās nebijušās sajūtas, atklāsmes un sapratnes, kuras mani piemeklē transformācijas laikā. Atliek vērot un pamanīt lietas, kas pēc piedzīvotā mainīsies, un būt lieciniekam, kā pārveidojas izpratne par notiekošo kā personīgajā, tā Visuma kontekstā.
Paldies par doto iespēju apjaust jaunus horizontus!
Didzis
Patiess paldies par šīm divām dienām. Paldies jums abiem un visai grupai.
Transformācija - vīrietis un sieviete, manuprāt, būtu katram kādreiz jāveic, kurš vēlās patiesi saprast, apzināties sevi un izprast otru. Paldies, Līga, ka Tevis vadītajās nodarbībās un transformācijās ir droši un tās ir tik dziļas. Reizēm jautras un varbūt "vieglas", bet ne mazāk svarīgas. Liels paldies lomu dalībniekiem, kuri piedalījās. Tas, ka ieguvums ir ne tikai vienam, bet visiem un vēl vairāk, mani iedvesmo.
Ļoti aizkustināja I. Ziedoņa dzeja, īpaši lūgšana...
Tā kā man nebija pašai savas pieredzes pie Jāņa un viņa vadītām nodarbībām, biju paļāvībā ļauties šiem "ceļojumiem". Iespējams citā kompānijā to neatļautos, nezinu. Paldies par to.
Gūtie iespaidi būs viela pārdomām un atziņām vēl kādu laiku. Brīžos kad pieskaras sev mazliet dziļāk, gribās paklusēt.
Mīlestībā, Ieva
Labvakar,
Milzīgs paldies, Līga, par semināru "Viņš un viņa"!
Jūtu, ka tik ļoti tas bija sakritis ar to, kas man nepieciešams tieši tobrīd.
Tā kā es pirmo reizi piedalījos tādā praksē, man nebija nekādu ekspektāciju, un nezināju, kas jāsagaida vai jāatrod, kas tā lomu spēle un transformācija ir, un praksē nezināju, kas ir šamanisms.
Jūtu, ka kaut klausījos līdzi lomu spēlei un tēmas analīzei, pats esmu zināmā mērā transformējies, izanalizējis sevi, savas attiecības, viņam un viņai izliktās dzīves lamatas, maldus vērtības un zaudēto saikni. Transformējies rezultātā esmu es pats, ieklausījies savā dvēselē - guvis apstiprinājumu tam, kas it kā bijis skaidrs jau iepriekš. Semināra rezultātā radies apstiprinājums, spēks, griba, stipra vēlēšanās to visu uzsākt, turpināt īstenot.
Vārdi, kas man raksturo šo pasākumu: atklātība, patiesums, gaišums, stipra saikne, enerģija, spēks, pārdomas, pārmaiņas, prieks, gandarījums, laime!
Lai Tev mūžīgs spēks darīt visu, kas nepieciešams,
Roberts
ČAU, LĪGA!
Pirmais, ko gribu pateikt - paldies, ka Tu esi, un paldies par to, ko Tu dari. Es tevi mīlu. Analizējot savu dzīvi pirms CIGUN un tagad, ļoti daudz kas ir mainījies.
Man ir tā pati ģimene, darbs, dzīvesvieta, bet es esmu cits cilvēks. Es pat vizuāli esmu mainījusies, nemaz nerunājot par iekšējām sajūtām un izjūtām. Esmu laimīga, un man par to ir liels prieks.
Es sapratu, ka dzīvē svarīgākais ir mīlestība un piedošana, un, ja gribi dzīvē kaut ko mainīt, sāc ar sevi. Tas ir tuvākais un īsākais ceļš izaugsmei.
Es apbrīnoju Tevi nometnēs un tikšanās reizēs, kur Tu esi tik pacietīga un mīļa pret katru no mums.
Un kur vēl Tavas dažādās metodes un prakses!? Tu uzreiz jūti, kas ir svarīgākais tajā brīdī, un to mēs arī darām.
Pēdējā tikšanās reizē gribēju Tev uzdot jautājumu, vai Tu gatavojies darīt to un to, bet sapratu, ka tas notiek neplānoti - pēc vajadzības un izjūtām.
Un vēl, es jau teicu, ka man patīk, ka Tu esi skolotāja, Tu vari būt mīļa mamma, Tu esi draudzene un Tu vari būt maza meitene, kas var ķiķināt par jebko. Super!!!!
Lai Tev izdodas izveidot laukos meditāciju takas, jo tas nesīs svētību un mieru visiem, kas to apmeklēs.
Buča. /Alīna/
Par Līgu.
Svarīgākais, ko gribētu teikt ir - jo vairāk paiet laika, mācoties pie Līgas, jo vairāk saprotu, cik brīnišķīgi un nemanāmi viņa palīdz katram (piemēram man) iet savu attīstības ceļu. Un šajā es gribēju uzsvērt to, ka Līga mani nevis ved pa kādu ceļu, bet TIKAI palīdz man iet pa to ceļu, kuru es vēlos iet.
Iepazinos ar Līgu šā gada sākumā apmeklējot viņas lekcijas. Vēlāk dažas reizes biju uz individuālām konsultācijām, vienā no kurām Līga pagodināja mani ar uzaicinājumu uz viņas vadīto nometni, nedēļas garumā Bērzciemā. Nometnē mēs mācījāmies saprast sevi, mācījāmies apzināt un atbrīvoties no traucēkļiem savā attīstības celā.
Šo periodu (nometni) es saprotu kā vienu būtiskākajiem savā mūžā. Mēģinot salīdzināt savu attīstību - tās tempus un kvalitāti (protams, saprotu, cik nepareizi garīgajā attīstībā runāt par tempiem) pirms un pēc iepazīšanās ar Līgu, es tikai tagad sāku nojaust, cik būtiska skolotāja klātbūtne, jo līdz šim es gāju nosacītu pašmācības ceļu.
Ar šo raksturojumu aprobežošos, tādējādi mēģinot parādīt Līgas korekto lakonismu, un tajā pašā laikā loti izsmeļošo palīdzību. Man ir ļoti daudz sirsnīgu, personīgu, ļoti būtisku lietu, ko teikt par šo mazo periodu, bet es vēlētos lai lasītājs pats mēģina sajust savu ceļu, nevis iespaidojas no manām emocijām.
/Ainārs/
----------