Menu:

- Dievs tev šodien ir uzdāvinājis 86400 sekundes. Vai tu esi izmantojis kaut vienu, lai pateiktu ''paldies''?
/William A.Ward/

 
Uzmanībai:

Laipni lūgti mūsu talantu galerijā! Varbūt šeit atradīsiet kādu sev pazīstamu cilvēku. Varbūt pēc šīs "galerijas" apmeklējuma jūs iepazīsiet viens otru no jauna, un mīlestības dzirkstelīte jūsos spīdēs spožāk.

Mūsu talanti:

arrow Anita Klētniece Valmierā
arrow Madara Orupe
arrow Sarmīte Zviedre Gulbenē

 

ill titleAtsauksmes

ČAU, LĪGA!
Pirmais, ko gribu pateikt - paldies, ka Tu esi, un paldies par to, ko Tu dari. Es tevi mīlu. Analizējot savu dzīvi pirms CIGUN un tagad, ļoti daudz kas ir mainījies.
Man ir tā pati ģimene, darbs, dzīvesvieta, bet es esmu cits cilvēks. Es pat vizuāli esmu mainījusies, nemaz nerunājot par iekšējām sajūtām un izjūtām. Esmu laimīga, un man par to ir liels prieks.
Es sapratu, ka dzīvē svarīgākais ir mīlestība un piedošana, un, ja gribi dzīvē kaut ko mainīt, sāc ar sevi. Tas ir tuvākais un īsākais ceļš izaugsmei. Es apbrīnoju Tevi nometnēs un tikšanās reizēs, kur Tu esi tik pacietīga un mīļa pret katru no mums.
Un kur vēl Tavas dažādās metodes un prakses!? Tu uzreiz jūti, kas ir svarīgākais tajā brīdī, un to mēs arī darām.
Pēdējā tikšanās reizē gribēju Tev uzdot jautājumu, vai Tu gatavojies darīt to un to, bet sapratu, ka tas notiek neplānoti - pēc vajadzības un izjūtām. Un vēl, es jau teicu, ka man patīk, ka Tu esi skolotāja, Tu vari būt mīļa mamma, Tu esi draudzene un Tu vari būt maza meitene, kas var ķiķināt par jebko. Super!!!!
Lai Tev izdodas izveidot laukos meditāciju takas, jo tas nesīs svētību un mieru visiem, kas to apmeklēs.
Buča.               /Alīna/

----------

Par Līgu. Svarīgākais, ko gribētu teikt ir - jo vairāk paiet laika, mācoties pie Līgas, jo vairāk saprotu, cik brīnišķīgi un nemanāmi viņa palīdz katram (piemēram man) iet savu attīstības ceļu. Un šajā es gribēju uzsvērt to, ka Līga mani nevis ved pa kādu ceļu, bet TIKAI palīdz man iet pa to ceļu, kuru es vēlos iet.
Iepazinos ar Līgu šā gada sākumā apmeklējot viņas lekcijas. Vēlāk dažas reizes biju uz individuālām konsultācijām, vienā no kurām Līga pagodināja mani ar uzaicinājumu uz viņas vadīto nometni, nedēļas garumā Bērzciemā. Nometnē mēs mācījāmies saprast sevi, mācījāmies apzināt un atbrīvoties no traucēkļiem savā attīstības celā.
Šo periodu (nometni) es saprotu kā vienu būtiskākajiem savā mūžā. Mēģinot salīdzināt savu attīstību - tās tempus un kvalitāti (protams, saprotu, cik nepareizi garīgajā attīstībā runāt par tempiem) pirms un pēc iepazīšanās ar Līgu, es tikai tagad sāku nojaust, cik būtiska skolotāja klātbūtne, jo līdz šim es gāju nosacītu pašmācības ceļu.
Ar šo raksturojumu aprobežošos, tādējādi mēģinot parādīt Līgas korekto lakonismu, un tajā pašā laikā loti izsmeļošo palīdzību. Man ir ļoti daudz sirsnīgu, personīgu, ļoti būtisku lietu, ko teikt par šo mazo periodu, bet es vēlētos lai lasītājs pats mēģina sajust savu ceļu, nevis iespaidojas no manām emocijām.
                   /Ainārs/

----------