Menu:

- Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet, kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.
/Zenta Mauriņa/

 
Uzmanībai:

Halodinamika ir veco negatīvo domformu, emociju u.c. negāciju transformēšanas metode. Cilvēkam jāņem aktīva dalība pārveides procesā, paralēli dziedināšanai notiek apziņas paplašināšana.

Saistītie materiāli:

arrow CIGUN
arrow Jantras

 

ill titleKas ir halodinamika

No kā atkarīga mūsu veiksme? Kā var satikt īsto partneri? Kā atbrīvoties no ciešanām, aizvainojuma? No kā atkarīgi panākumi darbā, biznesā? Kas galu, galā izraisa slimības? Ar šādiem, un līdzīgiem jautājumiem nodarbojas halodinamika. Pašu nosaukumu izveidojis metodes pamatlicējs – amerikāņu doktors V.Vulfs.

Halogramma ir telpisks attēls, dinamika – kustība. Īsi un kodolīgi – halodinamika ir veco negatīvo domformu, emociju u.c. negāciju transformēšanas metode. V.Vulfs radīja metodi, ar kuras palīdzību var atrast visu iepriekš minēto nelaimju cēloņus un parādīja ceļu, kā izveidot jaunu, viņš saka, pieaugušu, harmonisku domu, emocionālo stāvokli un ielikt vecā vietā. Buda esot atpazinis 24 000 pretstatītus emocionālus stāvokļus.

Visi redzējuši zīmējumu, kurā daudzas taciņas ved uz kalna virsotni. Citas no tām stāvas, citas līkumotas. Dažs ceļinieks izcērt savu, cits iet pa iemītu, pārbaudītu taku. Citi laužas cauri krūmiem un ērkšķiem. Daži raušas vieni paši, citi soļo kompānijā, jautri tērzējot un jokojoties. Ir pat tādi, kas cer ar helikopteru nosēsties vajadzīgajā virsotnē. Var jau, tikai tas kalns, kurā mēs kāpjam visu mūžu, sevis – iepazīšanas un apzināšanas virsotne, ar viltus gājieniem nav iekarojama.
Jo vairāk strādāju ar sevi un citiem cilvēkiem, jo vairāk pārliecinos, ka nedrīkst vieglu roku noņemt blokus, „dziedināt”. Tas var dārgi maksāt kā darītājam, tā saņēmējam. Iedomājaties, ka ceļā uz virsotni blakus ceļa gājējam ietu spridzinātāji, kas iznīcinātu visus šķēršļus uz virsotni. Kas paliktu pāri no kalna, vai no triecienviļņiem virsotne nebūtu nobrukusi? Tāpēc cilvēkam jābūt aktīvam dalībniekam šajā procesā, paralēli dziedināšanai jānotiek apziņas paplašināšanai un zemapziņā esošās informācijas transformēšanai.

Praktizējot cigun un dažādas meditāciju tehnikas, sāku dziļāk izprast Universa un dabas vienotību. Sapratu, ka cilvēks ir šīs sistēmas sastāvdaļa un pietiek novērst to, kas katram traucē to saprast un sajust, tā atgriežas miers un veselība. Var ar tradicionālam un netradicionālām metodēm ārstēt slimību. Var lauz šķēpus dziednieki, ārsti un priesteri, katrs aizstāvot savu vienīgo pārliecību par patiesību, sabiedrība no tā nekļūst ne veselāka, ne laimīgāka. Patiesībā labas ir visas metodes, kas palīdz atgriezties harmonijā ar sevi, Visumu, dabu. Neviena no tām nedos gaidīto rezultātu, ja atmetīs kādu no šiem komponentiem.

Tas ir tāpat kā kalnā kāpējiem. Kamēr viņi ir ceļā, redz zemi zem kājām un debesis virs galvas, viņi var ticēt vai apšaubīt sava izvēlētā ceļa pareizību. To pareizi var novērtēt tikai no virsotnes. Cigun, ko citviet sauc par tantrisko jogu, savu filozofiju smeļas no budisma, daoisma u.c. austrumu tautu kultūras mantojuma. Šī mācība dod metodi kā blakus enerģijas un ķermeņa sakārtošanai panākt dvēseles izaugsmi. Ja runājam par dvēseles izaugsmi, tad ar to zem cita nosaukuma nodarbojas psiholoģija, psihoterapija, NLP, halodinamika.

Kad apskata katru no šīm metodēm, tā ir kāda no taciņām uz kalna virsotni, tas ir ceļš. Par to savukārt runā visās reliģijās. Skaties kā gribi, nosaukumi dažādi, jēga viena. Katrai metodei ir savas priekšrocības un trūkumi. Ja lauž savu ceļu pats,- grūti, tas prasa laiku un enerģiju. Toties dod milzīgu gandarījumu un pirmatklājēja romantiku. Ja iet pa citu pārbaudītu ceļu, ir drošības sajūta, ka neapmaldīsies, bet var sapīties iepriekš izsludinātos priekšstatos, kam kā jābūt. Citu atstātie svētīgie padomi un receptes bieži izdara vairāk ļaunuma nekā labuma.

Kamēr cilvēks pieķēries vienai no metodēm, viņam grūti saprast un pieņemt, ka ir vienalga, pa kuru ceļu doties augšup, galvenais ir mērķa apziņa. Jo augstāk pakāpjamies, jo taciņu kļūst mazāk, jo tās sāk tuvoties viena otrai. Virsotne taču viena! Jo augstāk pakāpjamies, jo tālāk redzam. Tad vairs nav tikai ceļš zem kājām, bet paveras vesela ieleja un bezgalīgs debesu jums virs galvas. Tad bez aizspriedumiem un nosodījuma varam pasniegt roku kādam paklupušajam un atsaukties uz kāda palīgā saucienu. Tad redzam, ka taciņas apvienojas gavilējošā izrāvienā uz virsotni.

Mums ir izvēle, skriet augšup un izkārt karogu: „Es pirmais!” vai palīdzēt arī citiem sasniegt virsotni. Ar to garīgais skolotājs atšķiras no alpīnista, ka viņš nebeidz un nebeidz palīdzēt sasniegt pārējiem šo virsotni. Jo ir tāds mazs knifiņš, kas atklājas tikai vēlāk. Tikai tiem, kas nesavtīgi palīdz un mīl cilvēkus, Universu, dabu, tikai tiem, kas palīdzējuši daudziem, tikai tiem paveras miglas plīvurs ar ceļu uz nākamo virsotni. Un tā bez gala ... Par šo ceļu runā svētie, par to vēsta nostāsti un teikas. Jā! Un arī garā pupa latviešu tautas pasakās.

Šoreiz gribas parunāt par cigun un halodinamikas vienotību.
Vernons Vulfs ir ASV Kalifornijas fizikas un psiholoģijas doktors. Zinātnieks, rakstnieks, gudrs un garīgi izglītots cilvēks saveda kopā zinātnes sasniegumus ar garīgo mantojumu, ko dod hatha joga, Rēriha dzīvās ētikas mācība, halotropā elpošana un psiholoģija. Tā ir ekoloģiski, enerģētiski un informatīvi tīra metode. V. Vulfs radīja rietumu cilvēkam pieņemamu metodi kā dziedināt savu dvēseli, izmainot domformas, priekšstatus, pieķeršanās un atkarības. Šī metode izslēdz jebkādu manipulēšanu, hipnozi, kodēšanu, programmēšanu vai cita veida ietekmi uz cilvēka psihi. Tā vienlīdz labi palīdz slimības cēloņu, depresijas, partnerattiecību, biznesa problēmu novēršanā.

Seansa laikā cilvēkam palīdz pavadonis. Taču viņš, nevis kaut ko uzspiež, iedveš vai maina, bet palīdz nonākt līdz lietas būtībai, līdz izpratnei. Pacients kļūst dziedināšanas procesa aktīvs dalībnieks. Doma ir tāda, ka kalnā kāpējam blakus iet pavadonis, kas nevis uzspridzina vai novāc šķēršļus, bet pie katra apstājas, lai atrastu IEMESLU, kāpēc šis šķērslis tur ir. Tā ir kā spēle un rotaļa reizē. Vai atceraties kā mazi bērni iemācās lasīt viens no otra, kā iemācās runāt un dziedāt, kā iemācās staigāt, skriet un smiet. Kā viņi sarunājas ar ziediem, akmeņiem, jūru, putniem, zvēriem un akmeņiem? Cik vienkārši viņi iejūtas rūķa, ziloņa vai zobu birstes lomā? Viņi lieliski saprot, kā jūtas Saule debesīs un slieka zem akmens.

Tāpat halodinamikā pavadonis palīdz aprunāties ar katru problēmu, katru šķērsli, katru emocionālu satricinājumu. Viņš nedod gatavas receptes, cilvēks atbildes sevī atrod pats. Lai tas būtu viegli un patīkami, pāri visam un visā ir pavadoņa saite ar Kosmosu, dabu, Dievu, tas viss notiek nepretenciozas mīlestības, sapratnes un piedošanas laukā. Tas notiek dievišķas mīlestības vibrācijās.

Kur parādās cigun un halodinamikas vienotība? Visā, jo abas pastāv šajā Dieva mīlestības laukā, tāpat kā daba, katrs koks un krūms, tāpat kā viss dzīvais. Būtībā tā ir rietumu cilvēkam saprotama un pieņemama metode kā atgriezties mierā, saskaņā, harmonijā, ar sevi un Visumu. Sevišķi svarīgi tas ir cigun II un III pakāpē, kad veras vaļā tešā acs, garīgā sirds, kad cilvēkam sākas dvēseles un miesas transformācija, saskaņošana ar Gara vibrācijām. Tāpat būtiski ir atrast karmisko un dzimtas ģenētiski mantoto slimību iemeslus. Visas šīs problēmas palīdz risināt halodinamika – cilvēka informatīvajā laukā esošo domformu pārveidošana no negatīvām uz harmoniskām. Kļūsim mierīgi, nosvērti, harmoniski, kļūsim mīloši un mīlēti, kļūsim dievišķi un laimīgi caur mīlestības rotaļu, dabas vieglumu un kosmisku gudrību!