Meditācija
Kas ir meditācija? Tas ir ne-prāta stāvoklis. Meditācija ir tīrās apziņas stāvoklis bez satura. Parasti mūsu apziņa ir pārāk pieblīvēta ar niekiem kā spogulis, kas klāts putekļiem. Prāts ir nepārtraukta drūzma; kustas domas, kustas vēlmes, kustas atmiņas, kustas ambīcijas - tā ir pastāvīga drūzma! Pienāk un aiziet diena. Pat miegā prāts darbojas. Tāpat kā dienā ir domas, uztraukumi un skumjas. Prāts gatavojas nākamajai dienai - notiek apslēpta gatavošanās. Tāds stāvoklis nav meditācija. Meditācija ir tieši pretējais. Kad nav drūzmas, un domas apstājušās, neviena doma nekust, neviena vēlme netiek pieturēta, jūs esat pavisam kluss - tāda klusēšana ir meditācija. Šajā klusēšanā atklājas Patiesība, nekad citreiz. Meditācija ir ne-prāta stāvoklis. Jūs neatradīsiet meditāciju ar prāta palīdzību, jo prāts vienmēr atradīs pats sevi. Jūs meditāciju atradīsiet, ja atstāsiet prātu maliņā, paliekot auksts un neidentificējoties ar prātu; vērojiet, kā tas paiet garām un nedomājiet, ka ES ir prāts. Meditācija ir apzināšanās, ka ES nav prāts. Kad apzināšanās iet dziļāk un dziļāk, pamazām rodas mirkļi - klusēšanas, klusuma mirkļi, tīrās telpas mirkļi, caurspīdīguma mirkļi... tādi mirkļi, kad nekas jūsos netiek turēts, viss ir pastāvīgs. Šajos klusuma un pastāvības mirkļos jūs uzzināt, kas jūs esat un uzzināt šīs dzīves esamības, eksistences noslēpumu.
Pienāks diena, lielās svētlaimes diena, kad meditācija kļūs par jūsu dabisko stāvokli. Prāts - tas ir kaut kas nedabīgs, tas nekad neapstāsies un nekļūs par jūsu dabisko stāvokli. Bet meditācija ir mūsu dabiskais stāvoklis, ko esam pazaudējuši. Tā ir zaudētā paradīze, bet to var atjaunot. Paraugieties bērna acīs, ieskatieties - un jūs ieraudzīsiet brīnumainu bezgalīgu klusēšanu, nevainību. Katrs bērniņš atnāk ar meditatīvu stāvokli, bet viņš ir jāievada sabiedrībā - jāmāca domāt, rēķināt, prātot, strīdēties: viņam jāmāca vārdi, valoda, jēdzieni. Un pamazām viņš pazaudē savu nevainību. Viņš tiek sabojāts un sabiedrība viņu piesārņo. Viņš kļūst par efektīvu mehānismu, bet viņš vairs nav cilvēks. Viss, kas vajadzīgs - atgriezt šo telpu. Jūs to jau pazināt agrāk.
Kad pirmo reizi iepazīsiet meditāciju, jūs izbrīnīsities, jo radīsies liela pārliecība, ka to esat zinājuši jau agrāk. Un šī sajūta nav mānīga - jūs tiešām to esat pazinuši jau agrāk. Jūs aizmirsāt. Dimants ir pazudis atkritumu kalnos, bet, ja šos kalnus spēsiet notīrīt, tad pazaudēto dimantu atkal atradīsiet - tas ir jūsu. Patiesībā to nevar pazaudēt - var vienīgi aizmirst. Mēs esam dzimuši meditatori, bet vēlāk pētām prāta ceļus. Mūsu patiesā daba tiek apslēpta kaut kur iekšienē kā pazemes straume. Kādā dienā, nedaudz iedziļinoties, jūs atklāsiet, ka tīravots vēl arvien plūst; un dzīves dižākais prieks - atrast to.